garbhāvakrāṃtiśārī
rānaṃtaraṃ
garbhavyākaraṇasyocitatvāt | vyākaraṇaṃ vi
ka
va
raṇaṃ | tat śukraśoṇitaṃ garbhāśayagataṃ prāṇinanā ṃ garbhaḥ||
tacca prāṇa/ na yeṣām eva bhāvānām
anvayavyatirekābhyāṃ anvayavyatireki ca teṣv eva prīṇābhyāṃ paribhāṣayann
āha ||
agniroma ity ādi
agnīṣoma ity ādi ||2
kutaḥ punar ādāv evāgniḥ somādi prāṇavyākaraṇam ucyate |
anaṃtaroktād garbhapratyaṃgaguṇāgaṇa
vat teṣāṃm apy agnīṣomādīnāṃ
dharmmādharmmābhyām eva saṃyogayoḥ kṛta tvāt | tad evaṃ pāribhāṣikāmaś ca teṣu darśayituṃ
śabdapu|
rovarttinām ivaiteṣāṃ prāṇaśabdo prayoge varttayati |
manasiś ceti cakāra eṣām api śarīraguṇadoṣāṇām iva dharmmā
dharmma
nimittatvaṃ samuccayāya | tatrānilajalānilabhūtānāṃ agnisomamarutāṃ
devatārūpeṇādhiṣṭhitā doṣāḥ | ya
d āha || svayaṃbhūr eṣa bhavān
vāyur ity abhiśabditaḥ | tathā sthityutpattivināśeṣu
bhūtānām eṣa kāraṇam iti || tathā
hy udāryo
bhaṃgavān agniḥ pācako 'nnasyahīśvaraḥ | tathā soma eva
>bhagavān śarīrāṃtargata āpyāyam iti iti | ta ete
svābhāvena
praṇayaṃtīti prāṇaḥ | śārīrā doṣā vātādayaḥ | tadaivaiteṣāṃ dhātutvam api
dadhatīti kṛtvā tathā manodo
ṣāḥ satvādīni trīṇi
parasparopastaṃbhād ekībhūya prakṛtibhūtāni | praṇayaṃtīti prāṇāḥ |
paṃceṃdriyāṇi karmmajāni
cakṣurādīni rūpādigrahaṇakarmmaṇā
prāṇayaṃti | evaṃ bhūtātmā kmmapuruṣo 'pi || aśeṣasyaiva karmmarāśe
caitanya heturiti | prāṇayaṃti na tu ca cetanādhātur eva
prāṇanaṃ bhūtānāṃ vakṣyati hi | tad eva cetanāvasthitam iti | atra hi ṣaḍ
hetuka eva puruṣo 'dhikṛta iti satvādīnāṃ pṛthak nirdeśo nāsti |
agniṣomānilāś ca tatra bhūtagrahaṇenaiva
gṛhyaṃte |
cetanāgrahaṇeṃdriyāṇi sāmarthyād āpannasamanaso 'vyatirekeṇa satvādīni
ucyaṃte | tatra punareṣāṃ
caitanye pṛthakgrahaṇena cetanādhātutvaṃ
bādhitaṃ | yathā naiṣāṃ ce
tu
ta
nādhātusamatvaṃ yathā pratyekakarmmanirdeśo
svayam
evācāryo vakṣyati | evaṃ mano'pi bhūtātmanaḥ śarīrāṃtagrahaṇamokṣaṇahetur
iti tadapi prāṇayati ||
tad eva sarva eva pratyekaṃ prāṇayaṃtīti
| samudāyo py eṣāṃ vyavahāro lāghavārthaḥ paribhāṣitaḥ | jaḍas tu
bhūtātma
śabdena na mano abhidhatte | manograhaṇaṃ nādhīyate |
tanna bhūtātmamanasor vyaktabhedāt | eṣāṃ ca prāṇatvaṃ pratyekaṃ
marmmanirddeśa eva pratipāditaṃ bhavam iti | bhavati cātra |
cittavātādisatvādibhūtātmeṃdriyapaṃcake | prāṇākhyaṃ
paryabhāṣī
sma puraskṛtadvācatinā garbhasā kevalaṃ vāṃgapratyaṃgeṣu guṇāḥ |
dharmmādharmmātmakāṃ prāṇeṣv api cetat sa
mucitaṃ | prāṇeṣv api |
agnīṣomīyatvāt garbhasya prathamam agnīṣomo nirddiṣṭo |
tatrāṣṭādhārādheyayor ādhā rasya prāgbhāvāttu
ārttavaprāgbhāvenāgneḥ pūrvanirddeśo 'lpācatvārapūrvanipātena anaṃtaram
agnīṣomādi | trayo
daśamāvidhaḥ |
NC.3.4.4 prāṇasadbhāva eva śukraśoṇitasya prāṇataḥ pariṇāmena
tvagādi saṃbhava iti | anaṃtaraṃ tvagādi vyā
karaṇaṃ kurvvan āha |
tasyā khalu śukraśoṇitasyetyādi | kṣīrasaṃtāni kāṣṭaṃ dṛṣṭāṃtena bahirvṛtti
śukraśoṇita
sārārabdhatvaṃ tvacāṃ bodhayaṃti | teṣāṃ
bahiḥsthitatvena pratyakṣatvāt prathamarasadhātū'dhiṣṭhānatvāc ca prathamaṃ
vyāka
raṇaṃ | asāravyākaraṇaṃ vivṛṇvan āha || tāsām ity ādi |
tāsām iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī sarvavarṇān rogādikān
chāyāmahābhūtapaṃcakena kṛtā paṃcavidhā || tad uktaṃ carake || evāmādīnāṃ
paṃcapaṃcānāṃ chāyāvidhilakṣaṇā a
vabhāsinī ca
mapāsyā bhrājakānāgnikṛtaṃ paṃcavidhāṃ ca chāyām iti
|| carakāt prabhāpy avabhāsate | tatra chāyā
prabhavayor viśeṣaḥ
| prabhāvartma m ākramayati | cāyā tu
vartma prakāśinī | āsannālakṣate chāyābhāvikaṣṭāva
lakṣyate tasyāḥ pramāṇaṃ nirddiśan āha || sā vravīhir ity ādi ||
vrīhiratra yavaḥ | tānādhikārāt | yaduktaṃ ya
vāhyardvogradoṣṭa iti || pradhānakalpanayā
gṛhītatvāt śūkadhānyānāṃ nānābhedena pramāṇāniyamāc ca || evaṃ
dvitīyādiṣv api tāsāṃ saptānām api abhipretaṃ | mānaṃ
pradeśāṃtarodi tena saṃbaṃdhaṃ kurvvan āha ||
aṃguṣṭhodara
mātra sārddhaṃ caturtha ca | carake tu
kāyacikitsā siddhāṃtenaiva ṣāḍava tvacaḥ || atra śalyataṃtrasiddhāṃtena
saptaiva
tvacāṃ ca yathoditaṃ mānaṃ māṃsaleṣu avakāśeṣu na
punarasthipradhāneṣu lalāṭādiṣu | tad uktaṃ bhoje | māṃsale
ṣv
avakāśeṣu yathāmānaṃ tvacāṃ mataṃ | lalāṭāṃguṣṭhagaṃḍeṣu kapāleṣu
tathālpikāḥ | tvacapratyāsannatvekaḥ lābhā
gaṃ nirddiśan āha ||
NC.3.4.5 kalāḥ khalvapītyādi || kalāpi saptetyarthaḥ | tāsāṃ
sāmānyena lakṣaṇaṃ | saṃkṣepeṇa darśayan āha ||
dhātvāśayāṃtaramaryādāḥ dadhatīti dhātavaḥ rasaraktamāṃsādayaḥ |
kaphapittapurīṣāny api svasthaṃ svakarmmaṇā dadhatī
ti kṛtvā |
NC.3.4.6-7 tāsāṃm antasthitatvenāpratyakṣāṇām asti
pratyupamānaṃ pramāṇaṃ nirddiśan āha | yathāhītyādi | etena ka
lāsādhita pṛtha - - nādyupalaṃbhakāryeṇa viviktām avakalānām astitvaṃ
sādhitaṃ bhavet | tāsām upaṣṭaṃbhakaṃ
nirddiśan āha || snāyubhiś
ceti | ādikalābhāgāḥ kalāviśeṣāḥ bhūmibhāgavat | jarāyu ārttava
syodaryānalapariṇāmena kṣīrasaṃtānivat avayavastenātatān śleṣmaṇāveṣṭitān
dhātusaṃdhitvāt || kalābhāgasya saṃdhiṣu śleṣmā atas tenāveṣṭitān
|
NC.3.4.8 āsāṃ prathamā māṃsadharā | yayāghriyate
māṃsaśirādayā |
NC.3.4.10 dvi
tīyā raktadharā | māṃsābhyaṃtaragatā
| asyāṃ śoṇitaṃ māsābhyaṃtara sāmānyena tiṣṭhati viśeṣataḥ | punaḥ śirāsu
|
yakṛtplīho ceti |
NC.3.4.12-13 tṛtīyā medodharā nāma | athetareṣu sarvveṣu
saraktaṃ meda ucyate | iti | māṃsān niḥsṛtatvān me
dasaḥ raktatā |
anye tu sneho medaścitāścita evaṃti | etena tṛtīyakalāyāṃ
medomajjānoghriyata | iti prati
pāditaṃ | etena sthānaikatvena
majñaḥ pṛthak kalā nāsti | na cāpi medasaḥ pṛthak snehatā |
paṃcasnehatvaprasaṃgāt |
vasānupṛthag eva majñaḥ | tābhyāṃ tasyāḥ
pṛthak avasthānāt | vasāyās tu asthnibhyo baṃdir eva sthānaṃ saivocyate |
va
āsati medomajñoḥ punarasthivivarāvasthānena sthānaikyād
ekasnehakalpanaṃ | ye hi snehaṃ majñatrayā dadato te
hyasthāny eva pūrṇṇā ni tiktāthya snehaṃ
gṛhnaṃti | na ca tatrāśakyatvāt trayor bhedaṃ kalpayaṃti || vasāsaṃgrāhiṇas
tu vasāyā
bahiḥ sthita medaso durvijayabhajatvā tathā māṃsād eva
ubhayor api saṃbhavatven ekaguṇatvāt || sāmānyena udarādi
sthita
māsamedasor ubhayor api kvāthasnehaṃ vasām āhuḥ | ata eva atra kecid evaṃ
paṭhaṃti || śuddhamāṃsasya yaḥ snehaḥ sā vasā parikīrttitā ||
tathetareṣu sarveṣu sneho medo vibhāvita iti || itareṣv iti | aśuddheṣu
māṃseṣu dhātvaṃ
taropadhātumiśreṣṭity arthaḥ | bhavati cātra |
asthimadhyasthito majjā medopyatr eva saṃsthitaṃ | tanmajjagrahaṇenaiva
medasnehe pragṛhyate ||
NC.3.4.14-17 caturthī śleṣmadharā nāma aṃtaḥkoṣṭhe ity ādi |
tatrāpy asyāḥ purīṣavadhāpya sti | tatraiva
hi
ravirbhāgaiḥ puṃktidṛśya purīṣatvāt sopy atra purīṣavibhāgo agnimārutakṛtaḥ
| tatrāgnikṛto vivecaya
ti | ca rasadoṣamūtrapurīṣāṇīti vacanāt |
koṣṭho vibhajati | tat koṣṭhāt pṛthak karoti | etāvān eva hi |
koṣṭhāt yāvad avadharavasyor dhvaṃ yāvad yakṛtplīhavyavachinna
āmapakvādhāra ākrāṃto deśa iti pakvāśaya
stho bhavati || api
prāyeṇa purīṣasya pakvāśayasthitatvāt tam eva arthaṃ ślokato darśayan āha ||
yakṛtaḥ sa
matādi yakṛdgrahaṇaṃ raktādhārasāmyena plīhopy
upalakṣaṇaṃ | yakṛt samīpānāṃ ca yadāha | sthānāny āmāgnipakvā
nāṃ
mūtrasya rudhirasya ca | hadaṃdukaḥ phuphusaś ca koṣṭhetyādi vidhīyate ||
atrāpy uṃdukagrahaṇena tat saṃbaṃdhāt
gudayor api grahaṇaṃ |
carako
koṣṭhāṃgeṣvevakṣudrāṃtrasthūlāṃtraü ttaragudādharagudānāṃ
pāṭhāt | tenoktaṃ yakṛ dādi vyavachinnaṃ |
aṃtrovāpyadharagudaparyaṃtaṃ | koṣṭha tatsamāsṛtāṇyaṃtrāṇi sārddhaṃ
trivyāmāni || udakasthaṃ vi
bhajate nirasyati vibhaktaṃ karoti
śarīrāt | udakasya purīṣādhāreṣu aṃtreṣu prādhānyāt | ata eva carake |
uṃdukaḥ purīṣāṃtraśabdenoditaḥ | malaṃ purīṣaṃ | ata eva
purīṣadhareti | viśeṣaṇam asyāḥ |
NC.3.4.18 ṣaṣṭhī pittadharā nāma |
yā caturvidhaṃ
catuḥprakāraṃ aśitādi bhedena āśayāt kaphāśayāt pracyutaṃ bhraṣṭaṃ
pakvāśayopasthitaṃ pacyamā
nāśayagataṃ || āmapakvāśayayor api
sthānasyānyataravyapadeśaḥ | tathā hi carakaḥ || atrāmāśayo viśeṣeṇa
pittasthānaṃ tasyaiva pakvāśayaṃ vyapadeśo pi pakvāśayagate doṣe
virekārthaṃ prayojayet || tatropasthitaṃḥ
prāptam
āgatam annaṃ dhārayatīti | abhitaḥ sāmarthyataḥ ūrdhvam āmāśayepy adhaś ca
pakvāśayepi pacati | param ayaṃ viśe
ṣaḥ | agner ūrdhvagatitvāt
jvālāsadṛśair ūṣmabhiḥ kaphāśayekramrsa madhyam avapākaṃ
karoti | pittāśaye tu pi
ttoṣmalakṣyāṇā vahniḥ atyusannam annaṃ
vidhūmāṃgārajātam ivāṃśaśaktaṃ pacanīyaṃ || bhṛśaṃ pacati || pakvāśayo
punar adhobhāgagataṃ kidṛm ūrdhvastho vahniḥ vaharagnir ivādhaḥ
samīpasthaṃ pācyaṃ kiṃcid eva pacatiḥ | tam eva tāpaśo ṣalakṣaṇaṃ
pākam anilopy upavṛṃhayati | tasyāpi śoṣakaratvāt | ata eva carakepy uktaṃ
|| śoṣyamāṇasya vahni
neti || ata eva hetor atrāpi śloke
anilānilāśayaprāpakaṃ koṣṭhagrahaṇaṃ || śoṣitam iti viśeṣaṇaṃ prāye
ṇa vātāśaye vātenaiva | āmapakvāśayayor hi viklitilakṣaṇasyaiva
pākasya vidyamānatvāt || tad uktaṃ || samupa
klinnadhātvanna m iti || āmāśayapākaprapāka iti | praśabdaḥ
ādikarmmadyotanārtha kṛto pittāśaye tu || pacyamānasyeti
| pakvā
śaye śoṣyamāṇasyetyarthaḥ || bhoje 'pi | āmāśayacyutaṃ hy
annaṃ pakvāśayam upasthitāṃ tatrāpi pākaṃ prāpnoti mārutoṣmopa
pāditaṃ ||
NC.3.4.19 etam evārthaṃ ślokena darśayannāha || aśitaṃ |
khāditam ity ādi || yathākālaṃ kālān atikrameṇa
dā tīkṣṇamadhya
maṃdāgniṣu
māśadravyagurulaghuṣūcitakālānukrameṇa kālas tu varṣādikam
abhinirvvarttayatīti carakavacanāt ||
NC.3.4.20-21 sapta
mī śukradharānāma śukrasya
sarvāṃgavyāpitve upamānaṃ pramāṇaṃ darśayan āha || yathā payasītyādi ||
dṛṣṭāṃtadvayam atrṛcaṃ mṛ
duvegapuruṣagatavyāpārasya
alpabāhulyasyasūcanaparaṃ ||
NC.3.4.22-23 tasyaidānīṃ sarvāṃgavyāpinā'pi harṣādibhiḥ
viśiṣṭa
dehasamutthitasthāpita prakarṣavarttanaṃ darśayan āha
|| dvyaṃgula ity ādi | vāme tārapārśvadeśe mūtraśrotraṃ smṛtaṃ gataṃ |
pra karṣeṇa pravarttate | sarvāṃgeṣu punar apakarṣaṃ ca |
vadaṃti | mūtraśrotrasyeva śukrapravṛttadvāreṇa ārttavam api strīṇāṃ
pravarttate |
NC.3.4.24 tasya ca sarvadaiva vidyamānatvepi yena hetunā
garbhiṇyā ārttavaṃ na dṛśyate | taṃ darśayan āha || gṛhītaga
rbhāṇām ity ādi || adhaḥ pratihatam ity ādi || pravahacchalilam iva
nāḍīnirodhenupacīyate copari | uparyupaca
yenā'paceti nirucyate |
yoṣitaś ca enām amalām ity āhuḥ | śāstrarājarāyasaṃjñaṃ mūḍhagarbhakarmmaṇi
| yadāha |
carakaḥ | jarāyu ca dehoparigataṃ
garbhaśarīrāvaguṃṭhakaṃ kṣīrasaṃtānikā sadṛśaṃ | tathāmālākhyaṃ cobhayam
evai
tat | ārttavajaṃ rasavahanāḍī ca garbhānābhināḍīsaṃbaddhā
|| tad uktaṃ bhoje || raktā jarāyur bhavati nāḍī caiva rasā
tmikā
| sā nāḍī garbham āpnoti tayā garbhasya varttanaṃ || śeṣam aṃkasthānāpacitād
anyāt nāḍīmukhaiḥ prattyāvṛtyā
āvṛttaṃ cordhvatam aāgataṃ
payodharau ષ abhi pratidahyate |
payodharāyoṛ śukravahaśrotomūlatvāt śukravahārttavavaha
yoś ca
śrotasor abhedāt | ārttavasya raktatvāt | garbhasya raktajāni koṣṭhāṃgāni
kānicad iti nirddiśan āha ||
NC.3.4.25 ga
rbhasya khalvity ādi || śoṇitasya ca
yatphenabhūtau avayavasṛjñā -hṛdayasya vāmapārśvavarttī
phupphusaḥ phupphuṃḍa iti prasiddhā | śoṇita malaja ity ādi ||
ikṣurasapākamalavat yaḥ śoṇitamalas tajjā uṃdukaḥ |
pradoṣṭo'nnu pra
deśaḥ | purīṣādhānaṃ
uṃṇḍakaḥ |
NC.3.4.26-30 kṣudrāṃtragudavastisaṃbhavaṃ darśayan āha ||
asṛjaśleṣmaś cāpītyādi | kṣudrāṃtraguda
vastiślokābhone 'pi |
bhṛśā eva jihvāsaṃbhavaṃ darśayan āha || atrāsyetyādi || garbhasya
sarvapacyamānasya vāyu
nā tatreti tatreti hṛdaye prāṇāpānābhyāṃ
muhurmuhur eva praśau ttiṣṭhadbhyāṃ hṛdayasyeva ādhmānāt |
parataṃtra pratyayācca
tad uktaṃ hiraṇyākhyor ukmabaddhasya
mānasya garbhasya hṛdi vāyunā | kapharaktaprasādena syāj
jihvākapharaktaje
ti || pūrvoktadehadūṣyānuvṛtter anyānukteś
ca | pūrvoktaparataṃtrobhayor eva uktatvāt | anye tu pa|ṭhaṃti | hṛdaye
pa
cyamānānāṃ mādhmāpadrukma sākhāt |
kaphaśoṇitamāsānāṃ sārājihvā prajāyate || atrāpi hṛdyādhmānāt pacyamānā
nāṃ kaphādīnām iti saṃbaṃdhaḥ | kecid atra
koṣṭhāṃgajihvāprasaṃgena nāśāśrota|peśīśarādyāśaya vṛkkavṛṣaṇānāṃ he
tum utpattiṃ ca paṭhaṃti || tannātiprasiddhaṃ ||
NC.3.4.31-32 śoṇitakaphaprasādajaṃ hṛdayaṃ || tasya
hṛdayasyā'dho vā majjātaḥ plīhā pupphu
saś ca dakṣiṇato
yakṛtkloma ca || klomaḥ varṣabhūmiḥ | tadviśeṣeṇa cetanāsthānaṃ |
caitanyāspadaṃ || sāmānyena saka lam eva śarīraṃ cetanāsthānaṃ ||
tad uktaṃ carake || vedanānām adhiṣṭhānaṃ manodehaś ca seṃdriyaḥ |
keśalomanakhāgrāṃ
taṃ maladravaguṇair vinā iti || cetanādhātu
sahacaritaṃ mānā'pi rajastamo doṣaṃ hṛdi viśeṣeṇa tat punaruṇatvā
t | āśugamity anenaiva saphalaśarīragatam api mano viśeṣeṇa hṛdayagataṃ |
uktaṃ hi prāk || tadāśrayāśrayā hi dha
manyaḥ prāṇavahāḥ prāṇeṣv
iṃdrayamanorajastamasāṃ pāṭhāt || tamasā hṛdayāvaraṇe citteṃdriyavaha
dhamanīti rodhāt ||
tamo mohena cakṣurādi grāhyarūpādīnāṃ
pratijñābhāvaḥ | tathaivāṃtarmmano vahaśrotasāṃ ca tamovaraṇāt manasaḥ
sukhaduḥkhādi jñānābhāvaś ca | yathātra suptasya svapnajñānaṃ
tathottaratra vakṣyatīti || tad uktaṃ carake || yadā tu manasaḥ
klāṃte karmmātmanaḥ klamānvitāḥ | viṣayebhyo nivarttaṃte tadā svapiti
mānavaḥ | cittādikaraṇānāṃ viśeṣamayo
gaṃ ca karmmapuruṣacaitanyaṃ
anuvarttate iti || anekaśo vyākhyātaṃ tad uktaṃ carake | ātmanaḥ karaṇair
yāgāt ||
jñānaṃ tasya pravarttate | karaṇānāṃ ca vaimalyād ayogād
vā na varttate || iti || idānīṃ niśānidrāyāḥ bhāvahetuṃ
darśayan
āha || asmiṃs tu tamasāvṛte ity ādi || anāvṛte punaḥ pravarttaṃte tasyaiva
hṛdayasyākāraṃ da'' rśayan āha || puṃḍarīkasamam ity
ādi || jāgrato vikaśaty ahni svapne naktaṃ ca mīlati | svabhāvakṛtamasya
naktaṃ svapne mīlanaṃ | viparya
ye prabodha iti |
NC.3.4.33 prākṛtā me nidrāṃ darśayan āha || nidrāṃ tu
vaiṣṇavīm ity ādi | viṣṇor iyaṃ vaiṣṇavī yā sā loke nāmavi
śeṣeṇās
te pāpmeti | sā hi cetaso vivekaṃ prabodhaṃ nirasya svāpakṛtam iva prabodhaṃ
dadhātīti | sā iyaṃ janmapra
bhṛti spṛśaṃtī janmabhūtāpi
yāvajjīvam evās te | tenaivam aviṣayacikitsitasya prakṛtibhūtatvāt
janmakā
lajā nidrām abhidhāya maraṇakālajāṃ nidrāṃ prākṛtām
eva nirddiśan āha || tatra yadetyādi || anabodhinītija
jaḍaḥ |
avabodho 'navabodhaḥ | sa yasyāstīti nity ayoge matvarthīyaḥ | saṃjñāvahāni
cetanādhātukṛt samyak
jātavahāni badhnāni prāṇādi vahāni sakalāni
śrotāṃsi | kaphaḥ prabalatamaś ca tatas tena prabalatamaskṛte
cetanā śrotāni vahanirodhāt | punaraprabodhinī sānijā etās tisraḥ |
tatrāsāṃ sāmānya saṃprāpti vātha mana
saḥ śarīradoṣasya hīti
prācīna ekā niśā nidrā | tathāpare maraṇajanmakālabhaved veprakṛtyau
svabhāvabhūtatvā|
d āsām iti | niśā janmamaraṇakālabhāvena tisro
nirddiśya manasoha rūpatvāt nidrāyāḥ pratyāsatyāsanneḥ pūrvaṃ manodoṣaprakṛtividroṣaṃ nirddiśan āha || tatra tamoyaṣṭīnām ity ādi..nā
manasā mano doṣeṇa hi hṛdayaśa
kalasyava klamevamālanaṃ || tataḥ
svāpas tatraiva tamo bhūyiṣṭhānāṃ punaraha svapīti bhūyo nidrāvidhiḥ |
rajobhūyiṣṭhā
nām animittaṃ | rajaś calatvena kadācid ahaḥsu
niśāsu vā bhavati | na bhavati | ceti madhyanidrāvadhiḥ | satvabhūyiṣṭhānām
a
rddharātro pūrvasmin veti |
kṣīṇatamasastvā ddoṣālpatā ity arthaḥ | na punar
arddharātra eva | tatra pittasyoktadadyena satve kadye na satvo
drekena prabodhaḥ | tad evaṃ pūrvābhis
tisṛbhiḥ saha ṣaḍapy ete prākṛtasvabhāvabhūtāt apratīkārā vā yogābhyāsena
|
satvāvayavena vā pratīkārāḥ | śarīradevaprakṛtau kaphād eva
paraṃ nidrā śleṣmatamobhava iti | vacanāt | tatra vṛddhāt kaphā
t
nidrātiyogaḥ | tatraiva nidrātiyoge vamanā ca pīḍā kṣetānīti || vātaprakṛtau
bhujagarūkṣa iti | evaṃ pittakṛtā ca
pittai | tad uktaṃ
nidrānāśā'nilātpittādibhiḥ prakṛtibhūtāpīyaṃ yāpyā || yad āha carakaḥ |
samapittānilakaphā | ke
cid garbhādimānavāḥ | dṛśyaṃte vātalāḥ
kecit pittalā śleṣmalās tathā || teṣām anāturāḥ sarve vātalādyāḥ sadā
turāḥ | doṣā tu śayitā hyeṣāṃ doṣaprakṛtir ucyate |
viparītaguṇas teṣāṃ svasvavṛtter vidhirhitaḥ | iti prakṛte r
anyatra vikṛti vātādidoṣakṛtā vaikārikīnāṃ nirddiśan āha || kṣīṇāśleṣmaṇām
ity ādi | sāmarthyād adhikapittānāṃ
matigamyate | yadāha carakaḥ
| vātapitte kaphe caiva kṣīṇalakṣaṇam ucyate | karmmaṇaḥ prākṛtādvātivṛddhiś
cāpi vi
rodhinām iti | yadi etena nidrānāśo 'nilātpittādity
apyanulomino bhavati | mānā'bhighātāt ceti cakāre
ṇābhighātajo 'pi
nidrānāśaḥ samuccinoti | ete eva paṃcavikṛtibhāvāḥ | etāsām
evopariṣṭāccikitsitaṃ ||
NC.3.4.34-35 e
vam evārthe ślokena dṛḍhayannāha ||
hṛdayaṃ cetanāsthānam ity ādi | dihenaṃ karmmapuruṣaṃ
śrameṇa tamaḥ saṃbhavādatri
vathamajāthavarudhyate | tatra
bhāvahetuṃ darśayannāha || nidrāhetur ity ādi | nidrāmanodoṣalakṣaṇāyās
tamo
hetuḥ tasyācarakatvāt | prabodhanasya punariṃdriyāṇāṃ
rūpādi prakāśalakṣaṇasya hetuḥ satvaṃ tasya prakāśakatvā
t |
svabhāvo hetu nidrā prabodhayor iti | -yaḥ | tasya svabhāvasyāhetutvāt |
tamaḥ satvayor anidrāprabodhayoḥ sva
bhāvenaiva hetutvaṃ |
NC.3.4.36 yataḥ na tu nidrātamo bhāvaivoktā tat kiṃ
punaruktenā ucyate | bodhahetusatvaprasaṃgena atha
vā nidrāyāḥ
svabhāvena tama evopavādakam ity etad artham anubodhyabhāvaḥ |
svāpasvāpābhāvo bodhaḥ | tatkathaṃ sva pnasya svapnāvabodho
bhavatītyāha | pūrvadehānubhūtāṃ stvity ādi || tū gātmā
bhūtair upalakṣitaḥ | karmmapuruṣaḥ sva
pataḥ svapnagato yadā
viṣayān sukhaduḥkheti cittena śoṣyataḥ smṛtaḥ | kathaṃ punararthānidrayā
grāhyāt gṛhṇā
tītyāha || manaseti manas tu sarvadevasaṃbhavāt |
sadā svapnadarśanaprasaṃga ity āha || rajoyukteneti rajasā saha
yogaṃ gatena rajasā pravarttate artheṣu manasaḥ pravarttitatvāt | tamasā
rūpamohasya yoge 'pi ajñānāt | na ta
moyuktena nāpi satvayuktena
manasaḥ satvayoge prabodhāt | mano hi purovartti sadvas tu gṛhṇāti | svapne
kimasa
dvas tu gṛhṇātītyāha || anubhūtānīti | dṛṣṭā
śrutānubhūtānāṃ smaraṇena purovarttibhūtānāṃ mivagrahaṇam ity arthaḥ ||
etā dehānubhūtagaganatalagamanādi rūpasya parigrahārthaṃ |
pūrvadeheti viśeṣaṇaṃ | yaccapyanena bhūtātmanā iha
dehe
gaganatalagamanādijñānabhūtaṃ tathāpi niravadhisaṃsaraṇe
aparamitayāramaradaity ādiṣu tadarpyanenā
nubhūtam ity arthaḥ
|
NC.3.4.37 nirvikāraḥ ka katham ātmāsvapatītyāha | karaṇānāṃ
tu vaikalyādity ādi. kenākaraṇānāṃ vaika
lyādity ādi | tamaseti
atisarvato bahiraṃtaś ca | tadvad iṃdriyāṇāṃ viṣayaṃ bhūterthe
aṃtarmmanorthe 'pi sukhaduḥkhādau asvapne ity upacāraḥ |
karaṇadharmmānuvṛtte caitanyamātmanaḥ | tad uktaṃ carake | ātmājñeḥ karaṇaiḥ
yogāt jñānaṃ tasya pravarttate || iṃ
driyāṇāṃ ca
vaikalyāt ayogādvā na varttate |
NC.3.4.38 tatra sthāpasthadivādi prāptasya niṣedhaṃ
darśayannāha || sarvarttuṣu ity ādi | niṣi
ddhastuti | smṛtiṣu |
tasya niṣiddhācaraṇe dṛṣṭāṃta dṛṣṭadoṣaṃ punaḥ paścād vakṣyati | tatra
niṣiddhasyāpyamrasya kāle pātre ca
prāyaścittādiṣv
anapratiṣedho bālādiṣu tatra bālasya sātmyatvāt | dṛṣṭena doṣaḥ | tatra
adṛṣṭeḥ smṛtidṛṣṭe vā niṣe
dhāt | evaṃvidhādiṣv api
dhātupṛṣṭibalakāraṇatvāt | dṛṣṭedṛṣṭepi vyādhitasya nity ākaraṇavadadoṣaḥ |
tatra nity age kā
le grīṣme niṣedha | bālādiṣu punarāvasthikakāla
iti yānādibhiḥ | sahasrāṃtaśabdaḥ pratyekam abhisaṃbadhyate | eṣā
matha bhuktavatāṃ tathā medaprabhṛtibhiḥ kṣīṇānāṃ tatra mārutena kṣīṇo
mārutavṛddhikarśitaḥ | ajīrṇṇito divāsvā
pat | agnivṛddher
avidāhor apānasya tataḥ pittakaphayor akopaḥ | muhṛtaṃ nālikādvayaṃ |
jāgaraṇakālād arddham arddhā
gavāpratiṣedho 'dhikasu niṣiddha eva
| dṛṣṭādṛṣṭadoṣakaratvāt | tatra kālenāpi svabhāvaḥ kiṃ syāktasyopādita
tvāt | ardram eva kālasvāpaḥ | kutaḥ kāraṇaṃ divā na svapyād iti
| divā hi svapnapradhāne prakāśakāle nidrāmoha svabhāvā vikārāc
ceti dvā svapyāt | tatra svapatāṃ mānaśārīradoṣadvayaṃ nirddiśan āha ||
tatra svapatām ity ādi | a
dharmmo mānasastamohalakṣaṇakṛtaḥ
śārīraś ca sarvadoṣaprakopaḥ | tatra kaphapittaprakopo 'navidāhāt |
vātako
paś ca srato 'varodhena mārgrāvaraṇajaḥ | tathā
rātrijāgaraṇam api doṣaṃ darśayan āha || rātrāvapītyādi || vātā |
dinimittā ity anena manodoṣajo dharmmo nirastaḥ |
NC.3.4.39-40 na jāgṛyād rātrau iti nidrāvidhiḥ | divāsvapnaṃ
ca varjjayet ||
ditiniṣedham iti parimitaṃ nādhikaṃ na conam iti |
anūnādhikaḥ svapnaphalaṃ darśayan āha | tathā hy arogaḥ sumanā
ity
ādi | anūnādhikasvapnena avidyamānā vidyamānavātapittakapharogaḥ | sumanā
iti || manovikārābhā
vaḥ || nātisthūlakṛśa iti samadehaḥ
samasvapnatvāt | śrīmān iti || varṇānvitatvāt || kāṃtimān
balavaṃśaktivyāyā
magamyād adhaḥ śuddhayo-tastvāt | tatra
sthūlasyāvṛtvaṃ | medasā śukravahaśroto 'varodhāt || atikṛśasya kṣīṇa|
sya śukratvād eva samāśanajīvanaṃ samadhātutvāt
samāyurmānuṣapṛṣatyāḥ |
NC.3.4.41-46 tatra jāgaraṇasvāpayoḥ sātmībhūte|
pi
adoṣaṃ darśayan āha || divā cetyādi || etena dṛṣṭasyālābhe manastāpe
iṣṭalābhavidhānaṃ | aniṣṭālābhaje punaraniṣṭāpanayaṃ | cikitsitam
uktaṃ | evaṃ mahācārakramadoṣam api apekṣya yathā nidānaṃ pratyanīkam
ācaraṇīyaṃ |
drākṣārasādīnāṃ naktam upāyogena kaphakṣayādijātāṃ
kaphābhivṛddhiḥ |
NC.3.4.56 vihitasyāpi rātrisvāpasya kvacinniṣedhaṃ ||
tathā divāsvapnasyāpi niṣiddhasya kvacidvidhaṃ darśayan āha ||
mūrchāpittetyādi | bhramaścakragatasyeva | uktāpi nidrāta
masā
manodoṣeṇa mūrchādiprasaṃgena | śarīradoṣeṇāpi punarabhihiteti hetunā uktā
yāstaṃdrāyāḥ staṃdrāyāsva
lakṣaṇaṃ nirddiśan āha || iṃdriyārtheṣv
asaṃprāptir ity ādi | taṃdrālakṣaṇaprasaṃgena kecit klamālasyādīnām api
lakṣa
ṇaṃ paṭhaṃti | tanna teṣāṃ asūtritvāt |
NC.3.4.57 garbhasya vṛddho dvitīyam api hetuṃ nirddiśan āha |
rasanimittā māturiti | viśeṣa|
garbhasyāśayādhmānanimittāt kathaṃ
vakṣyamāṇenānilānalakṛtena garbhaśrotasāṃdhmānenābhino
viśālabhūrtva ta
tvāt |
mātrārasaparivarddhitamāsādyuchvāsaḥ | tad uktaṃ || ākāśaṃ vivarddhayati
|
NC.3.4.58-59 atra śrotasā nevādhmānasaṃprāptiṃ darśa
yan āha || tasyāṃtareṇetyādi | tasya garbhasyanābher mmadhye agnisthānaṃ
niścitaṃ | na trayotistho vāyurādhmāpayati | te
na dyotiḥ
sthānādhmānena madhyaśroto vṛddho kathaṃ sarvato vṛddhir ity āha || kraṣmaṇo
sahitaścetyādi | yathā yathā | dārayati | arddham adhas tiryak
tathā tathā varddhayati | yathā krameṇa dāraṇāt yathā krameṇa varddhanam ity
arthaḥ || tad evam a
dhorddhvatiryag varddhanam ity arthaḥ | yadi
sarvato varddhate |
NC.3.4.60 tatra kimastarada mātrādṛṣṭa na varddhana ity āha |
dṛṣṭiś cetyā
di dhruvāṇi nityaṃ niyatamānāni |
NC.3.4.61 śarīravṛddhyā cāpi kasyacid avayavasya vṛddhiṃ
pratipādya śarīrakṣayepi kasya
cid evābhivṛddhiṃ kṛtā iti | pṛṣṭa
āha || svabhāvam iti svabhāvaṃ | prakṛtihetuṃ kṛtvā svabhāvahetutetyarthaḥ
|
NC.3.4.62 prakriya
te janyate aānayeti prakṛtiḥ |
hetusvabhāvānayor yadehakṣaye 'nayor abhivṛddhiriti prakṛtisaṃyogena anyad
a
pi prākṛtaṃ darśayan āha || tisraḥ prakṛtaya ity ādi ||
pratyekadoṣanimittāś catasro vakṣyaṃte | prakṛtisamasamavāya
nyāyena | samudāyibhyo 'nanyasamudāya iti avirodhāt ||
NC.3.4.63 tāsāṃ vātādibhedena lakṣaṇaṃ darśayan āha ||
śukra
śoṇitasaṃyoga ity ādi || tatra svabhāvataḥ śuddhaṃ
bījaṃ karmmaṇā vāsamudānugarbhaṃ niṣpādayati | anilādidoṣadu
ṣṭaṃ
garbhajananāya nālam iti || śukraśoṇitaśuddhāvuktaṃ || tat katham utkaṭena
doṣeṇa prakṛtir ity ucyate | na hi sa
rvam eva bījadūṣaṇaṃ |
sadṛśaśaktikaṃ sakalam avayavagataṃ vā kiṃ tarhi kāraṇānāṃ
saṃkhyāmanānu rūpacayena nā nāvidha balaṃ
ca prasavāveṣayāṃcāvayavasakalaśarīragataṃ tatrālpaṃ sakalāṃ
gamanavayavagataṃ bahu vā garbhapratibaddhā
karaṇāyanālaṃ
jātyaṃdhamūkāde garbhasya darśanāt | nāvayavagatadoṣeṇa garbhapratibaṃdhaḥ |
madhumehiṣu sarvāṃga
gatadoṣadūṣitadhātuṣu garbhadarśanāt | na
sakala śarīragatālpadoṣeṇāpi | tad uktaṃ carake | yasya yasya hy aṃ
gāvayavasya bījabhāgo duṣṭo bhavati | tasya tasyaivāṃgāvayavasyopataptiḥ |
tatra sakalāṃgagatān mahato doṣadū
ṣaṇād bījasya garbhāsaṃbhava
eva | sakalabījabhāgavātāt tu mahatodoṣāt ṣaṃḍhaṃ | śukraṃ
svabhāvakarmmabhyāṃ vātādau
duṣṭamānasaḥ dṛṣṭaṃ bījārthakṛd bījaṃ
tatra prakṛtiruttaraṃ tatra śukraśoṇita iti vacanāt | kṛtādidoṣavacanā
c ca | dehaprakṛtiriyaṃ | tatraiva pāṃcabhautikabījātmanāṃ
paṃcānāṃ mahābhūtānāṃ saṃyogasatvād ibhiḥ utkaṭai
rmmanodoṣaiḥ
mānasīprakṛtiḥ | sā ca brahmādi satvabhedena ṣoḍaśavidhā vakṣyate 'traiva |
bhavati cātra | dvidhā kā
yamanodoṣaiḥ prakṛtiḥ kāyamānasī | tatra
vātādijā kāye citte satvād isaṃbhavā |
NC.3.4.64-67 tatra vātādiprakṛter vikārā
kārayor
bhedena bhinnaṃ svalakṣaṇaṃ nirddiśan āha || tatra vātaprakṛtir ity ādi |
durbhago 'manoramākāramākāra: jā garūkatvād i yo vihārāḥ
sphuṭitakaracaraṇādayaḥ ākārāḥ krodhīhiṃsanaśīladaṃtanakhādīn
krodhādaśana|
daśaśīla ākṛtiriti
ધૃતિર્યમાત્મિકાસાdhṛtiryamātmikā sā'vidyamānā yasya sa tathā dhamanīcitaḥ
dhamanīśabdaḥ sādṛśyāt sthirādiṣu varttate ||
tena
śirāsnāyudhamanīcitaḥ aṭanogamanaśīlaḥ | tena kāyā navasthitiruktā ||
anavasthitātmeti caṃcalamana||
anena māno 'navasthānaṃ |
pralāpītyanena asaṃbaṃdhavākyaśīlatvena vacanānavasthānaṃ ca | vāyor
viyadgā imatvalāghavaṃ
ca latābhiḥ
vātaprakṛteḥ | svapne viyadgājāmitvaṃ saṃbhrameṇa || tāratamyeṇa
avyavasthitam iti | asthitim iti | anava
sthitabuddhiniyatasya
caṃcalacittatvāt stokaratādisaṃcaya | kāyādyanavasthiteḥ | ajīna
anavasthānāt pitta
prakṛtiḥ ||
NC.3.4.68-71 punaḥ svedaprakṣaraṇaśīlaḥ | durgraṃdhiḥ
pittasya pūtitvāt || tāmraśabdena saha nakhādayaḥ pāṇitalāṃtāḥ
pratyekam abhisaṃbadhyaṃte | medhāvītyādinā cittaprakṛter dharmmaḥ |
svapne vigṛhyāvaktāprāyeṇa paṭhanāt | prativaca
naśīlaḥ ||
saṃbaṃdhārthakaṃ vādinānukūlaṃ vadatīti vāci prakṛtidharmaḥ || svapnepi
pittadharmmabhāvitamanāḥ kaḥ kā
dīnyeva
pittapīta varṇānyapi paśyati | pittasya satvabahulatvāt ||
bhayāsthānena praṇatiṃ gachati | apra
ge teṣu sāṃtvanā dikādānaśīlaḥ|1 ma vyathitāsya gatiriti | vyathitasukhaṃ samukhaṃ pākatvāt | dhāvanakteśāsatvāt |
pīḍāvahagamanaḥ | pittakṛta
maṃgīkṛtaṃ prakṛtisvarūpaṃ yasya sa
tathā ||
NC.3.4.72-76 śleṣmaprakṛti dūrvvādīnāmanya tamavarṇaḥ || ārdramaśuṣkamariṣṭakaḥ kṛṣṇava
rṇaphalaṃ | ādraśarakāṃḍamādraśarapapartha || subhago
manoramākāraḥ | ata eva priyadarśanaḥ | su madhurapriyaḥ |
a
mlādi paṃcarasapriyaḥ || śleṣmaṇo mādhuryāt | kaṭukādīni
kāmayate | evaṃ vātaprakṛtiravdhaṃ | pittaprakṛtimadhuraṃ ||
kṛtajñaḥ cetaso dhairyatvāt na smarati | dhṛtimān vidhṛtimanasā
niyamātmikā nityaṃ laghuktāḥ | nity ayogena
matvarthīyaḥ |
sahiṣṇuḥ sahanaśīlaḥ | alolupo alubdhaḥ | dhanavān dhanavānyuktaḥ balavān ubhaya ca lakṣaṇa balayu
ktaḥ |
u jaso yogāt śāraṇagrahaṇaśīlaḥ | ciragrāhī
dṛḍhavairo.gṛhītaṃ na tyajati | kepi varṇādayaḥ kāyaguṇāḥ |
amadhurapriyatvād ayaś cittaguṇāḥ | lakṣmīvān prasannakāṃtimān mṛdaṃgo
maddalaḥ | ghoṣo bhāṣaṇaṃ | raktāṃte netre
yasya | śobhanaṃ
viviktaṃ gātraṃ yasya sa tathā | snigdhachāyaḥ | apāṃ snehaguṇatvāt |
satvaguṇopapannaḥ | apāne sa
tvabāhulyāt | ata eva kleśakṣamaḥ |
gurūṇāṃ pūjayitā | dhārmmikasya satvaguṇatvāt | satvaguṇopapannaḥ | apā ne satvabāhulyāt | ata eva kleśakṣamaḥ | gurūṇāṃ pūjayitā |
dhārmmikasya satvaguṇatvāt || saṃsargasannipātapra
kṛtiṃ darśayan
āha || dṛśyate prakṛtau ity ādi || etac ca āraṃbhadoṣam adhikṛtya
punarddoṣam iti | vistā
reṇa prāgeva vyākhyātaṃ |
tanmātradoṣāraṃbheṇa svabhāvabhūtena dehinaṃ bādhyate |
sphuṭitakaracaraṇādikena do
ṣeṇa | tathā svedadaurgraṃdhyādi
hetujaḥ vātādibhir ebhiḥ kiṃcid bādhyate | etena prakṛtiṣv api nityaṃ
manāgāturyama
stīti abhihitaṃ | tato jātastajjāta ity anena
hetuvacanaḥ prakṛtiśabdo darśitaḥ | tad uktaṃ aśvavaidyake
sarvaprāṇabhṛto haṃti nūnaṃ kāyagataṃ viṣaṃ | tasmiṃś ca saṃcayetāta
dṛśyaṃte kṛmayo yathā | tathāviṣasamo do
ṣaprakṛtirnnātibādhate |
kiṃcit tu bādhate eva | sā tu pratyanīkāhāreṇa nityaṃ pratikāryāt tad uktaṃ
vṛddhakāśya
pe || svadoṣa svamanācārā nṛṇāṃ prakṛtayo matāḥ
|| taṃ paṃcamahābhūtaprabhāvāṃ kecidāhuḥ || na sarve tatra vātapi
ttakaphais tisraḥ | anilānilajalānāṃ trayāṇāṃ bhūtānāṃ tisro
nirddeśyānukta śeṣabhūtadvayasya prakṛter lakṣaṇaṃ nirddiśan āha
|| sthiravipulaśarīra ity ādi || pṛthivyāḥ sthairyād vaipulyāc ca | kṣamāvān
iti | nity akṣamī nity āyā
matvarthīyaḥ | etad api pṛthivyāḥ
sarvaṃ sahatvāt | nāmabhaḥ
2 nāsukhair mmahadbhir iti |
NC.3.4.81-87 ākāśasya vivekamahatve 'rthe guṇayogāt ||
satvād i guṇatodena tu cittaprakṛtinirddiśan āha ||
śaucamāstikyam ity ādi | brahmakāyalakṣaṇaṃ | brahmasatvenotyā
di
tasya kāmaya sya | etena satvakāyayor nnityam
anyānyāvidhāyitvam uktaṃ | śauryam ity ādi | māheṃdrakāyalakṣaṇaṃ
sahiṣṇutety ādi vāruṇakāyalakṣaṇaṃ | madhyastham ity ādi
kauverakāyalakṣaṇaṃ | mahac ca prabhavaśaktiḥ prajo|
tyānasāmarthyā || kuverasatvānaṃtaraṃ yāmyasatve vaktavye
gaṃdharvasatvābhidhānaṃ | gaṃdharvasatvaṃ yakṣasadṛśaṃ yakṣasa
tvadyotanārthaṃ | prāptakārītyādinā yāmyaṃ satvaṃ brahmacaryam ity ādinā
ṛṣisatvaṃ | evaṃ brāhmyamāheṃdravāruṇā
kauveragaṃdharvayāmyaṛṣisatvabhedena saptasātvikā bhedāḥ || śuddhasatvāḥ
|
NC.3.4.88-93 teṣv api brāhmyaṃ śuddhatamaṃ | aiśva
ryavaṃtam ity ādi || āsuraṃ satvaṃ raudraṃ tīkṣṇaṃ | astīyakaṃ guṇeṣu
matsaraṃ | eṣadhikaṃṭhabharaṃ | ekāṃtagrāhitetyā
di rākṣasaṃ
satvalakṣaṇaṃ | ekāṃtagrāhitā niyamena gṛhītā yogaśīlatāḥ | utsṛṣṭā
hāraśīlatetyādināpi satvaṃ |
utsiṣṭā hāraśīlatā | utsiṣṭāhārācāriṇo bhāvaḥ
|| હારાચારિણો āvokṣasāhasapriyatā || apacitaprītiḥ
ભાવsāhasaprītiś cātīkṣṇam ity ādināpi sarpyasatvaṃ || krodhe sati satvena
lakṣitaṃ | akrodhetīsaṃ | tad uktaṃ cara
ke || akruddhaṃ śūraṃ
akruddhaṃ bhīrum iti | asaṃvibhāgetyādinā pretatvaṃ | eteṣu ṣaṭsu sahaādayo
rājasa|ષ
bhedāḥ |
NC.3.4.94-99 durmmedhastvaṃ ity ādinā paśusatvaṃ |
anavasthitetyādinā matsyasatvaṃ | satvabudhyaṃgahī netyādinā vṛkṣa
satvaṃ | satvabudhyaṃgahīnābhyāṃ hīnaṃ sthiraṃ ekasthānasthaṃ | ete trayas
tamo bahulāḥ satvabhedāḥ | eṣāṃ sthāne ciki
tsopayogitvaṃ darśayan
āha | vijñāyakāyavikṛtiriti | anurūpām ucitāṃ | tad uktaṃ bhūtavidyāyāṃ | na
vā|
caukṣyaṃ prayuṃjīta prayogaṃ devatāgṛhe | evamādy anyad
api anuvarttavyāṃ dhātraparīkṣāyām api prayojanaṃ ||
tad uktaṃ
kāśyapena | yo yathā satvaḥ kumāraḥ syasyātta thā satvām evāsya dhātrīm upasthāpayet | kiṃ kāraṇaṃ tad
vipāyā
nirdhāraṇaṃ bhavati tad uktaṃ | tatraiva |
piśācasatvānānāryo kumāraḥ samudīkṣitanirvāṇām eva cāpnoti | tathā rā
kṣasasatvā ity ādi ||
iti śauśrute śārīre nyāyacaṃdrikāyāṃ paṃjikāyāṃ garbhavyākaraṇaṃ ||